uzplūst
uzplūst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzplūstu | uzplūstam | uzplūdu | uzplūdām | uzplūdīšu | uzplūdīsim |
2. pers. | uzplūsti | uzplūstat | uzplūdi | uzplūdāt | uzplūdīsi | uzplūdīsiet, uzplūdīsit |
3. pers. | uzplūst | uzplūda | uzplūdīs |
Pavēles izteiksme: uzplūsti (vsk. 2. pers.), uzplūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzplūstot (tag.), uzplūdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzplūstu
Vajadzības izteiksme: jāuzplūst
1.Kļūt tādam, kurā ievērojami paceļas ūdens līmenis (par ūdenstilpi); arī pārplūst.
1.1.Applūst, pārplūst (par vietu).
2.Plūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam, arī kur) – par šķidrumu, šķidru masu.
2.1.Plūstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ūdenstilpi; plūstot uzvirzīties uz kādas vietas.
3.Kļūt uztveramam, sajūtamam (par skaņu, smaržu u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūt uztveramam, sajūtamam.
4.Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
4.1.Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) – parasti par domām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Agrāk ūdens uzplūda tikai līdz mājai,” saka V.Asanovs.
- Kā uzplūstošā uzbudinājuma nests, Artūrs pieglaudās viņai, lūpas atrada lūpas.
- — viņš atbildēja, juzdams, kā no pakrūtes uzplūst dedzinošs karstums.
- Retvenko drūmā apmierinājumā pasmaidīja, bet tad juta uzplūstam skumjas.
- Lai arī garām pagājušo briesmu rūgtums un uzplūdušais atvieglojums gribētu iegūt formu.