pārplūst
Lietojuma biežums :
pārplūst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Kļūt tādam, kurā ūdens plūst pāri krastiem, malām (par ūdenstilpi); izraisīt plūdus.
2.parasti formā: trešā persona Tikt pārklātam ar ūdeni plūdu, palu laikā (par vietu).
3.parasti formā: trešā persona Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
4.parasti formā: trešā persona Ļoti spēcīgi izpausties (par jūtām).
4.1.transitīvs Pilnīgi pārņemt (kādu) — par jūtām.
4.2.Būt tādam, kurā rodas, izpaužas (piemēram, nosarkums, smaids) — par seju.
5.Pārklāties (ar ko plūstošu).
5.1.Būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) — par vietu, telpu; izplatīties viscaur (vietā, telpā) — par gaismu, smaržu, skaņu.
6.parasti formā: trešā persona Plūstot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri