uzpilēt
uzpilēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzpilu | uzpilam | uzpilēju | uzpilējām | uzpilēšu | uzpilēsim |
| 2. pers. | uzpili | uzpilat | uzpilēji | uzpilējāt | uzpilēsi | uzpilēsiet, uzpilēsit |
| 3. pers. | uzpil | uzpilēja | uzpilēs | |||
Pavēles izteiksme: uzpili (vsk. 2. pers.), uzpiliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzpilot (tag.), uzpilēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzpilētu
Vajadzības izteiksme: jāuzpil
Pilot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No Madonnas rokas mazās rētas uz baltās ādas uzpilēja asinspiliens.
- Saimnieka balss iedrebējās un asaras uzpilēja man uz galvas.
- Ceriņkrūma ķekars pieskaras Noras pierei, un uz lūpām uzpil dažas smaržīgas lāses.
- Viņš norija malku, nedaudz vēl uzpilēja uz vestes.
- Ja nu gadījumā majonēze uzpilējusi uz dīvāna vai paklāja, šajā gadījumā uzdevums ir vēl sarežģītāks. ''