uzpilināt
uzpilināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzpilinu | uzpilinām | uzpilināju | uzpilinājām | uzpilināšu | uzpilināsim |
| 2. pers. | uzpilini | uzpilināt | uzpilināji | uzpilinājāt | uzpilināsi | uzpilināsiet, uzpilināsit |
| 3. pers. | uzpilina | uzpilināja | uzpilinās | |||
Pavēles izteiksme: uzpilini (vsk. 2. pers.), uzpiliniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzpilinot (tag.), uzpilināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzpilinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzpilina
Panākt, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam); pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc tam tika uzpilināta histoloģiskā līme un paraugi pārklāti ar segstikliņiem.
- ” ( Uz galdauta uzpilināt, protams, nav ieteicams.)
- Mana nelaiķa vecmāmiņa korvalolu lietoja, pa pāris pilieniem uzpilinot uz cukura.
- Otrdien Latvijā būs pārsvarā apmācies laiks, daudzviet uzpilinās lietus.
- Tā ir taisnstūrveida plate, kurai ar pipeti jāuzpilina 3 pilieni urīna.