uzmaukties
uzmaukties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzmaucos | uzmaucamies | uzmaucos | uzmaucāmies | uzmaukšos | uzmauksimies |
| 2. pers. | uzmaucies | uzmaucaties | uzmaucies | uzmaucāties | uzmauksies | uzmauksieties, uzmauksities |
| 3. pers. | uzmaucas | uzmaucās | uzmauksies | |||
Pavēles izteiksme: uzmaucies (vsk. 2. pers.), uzmaucieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzmaucoties (tag.), uzmaukšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzmauktos
Vajadzības izteiksme: jāuzmaucas
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — no pūļa uzsauca varizejs, uzmaucies milzīgu melnu cepuri.
- Viņš krita ar vēderu pa priekšu un uzmaucās uz tā.
- Tikko viņš pavēra durvis, viņam galvā uzmaucās katls ar makaroniem jūras kāpostu mērcē.
- Kleita uzmaucas arvien augstāk, kājas iznirst no pustumsas gluži kā dzīvas un viltīgi uzmet man skatienu.
- Trakas lietas, nobrīnījās Tušs, pat katliņš palicis galvā, droši vien no belziena uzmaucies vispār līdz degunam.