uzmaukt
uzmaukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzmaucu | uzmaucam | uzmaucu | uzmaucām | uzmaukšu | uzmauksim |
| 2. pers. | uzmauc | uzmaucat | uzmauci | uzmaucāt | uzmauksi | uzmauksiet, uzmauksit |
| 3. pers. | uzmauc | uzmauca | uzmauks | |||
Pavēles izteiksme: uzmauc (vsk. 2. pers.), uzmauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzmaucot (tag.), uzmaukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzmauktu
Vajadzības izteiksme: jāuzmauc
Maucot uzvirzīt, uzvilkt virsū (uz kā, kam, arī kur).
Stabili vārdu savienojumiMaukt sakas kaklā; uzmaukt sakas kaklā; likt sakas kaklā; uzlikt sakas kaklā; maukt sakas galvā.
- Maukt sakas kaklā; uzmaukt sakas kaklā; likt sakas kaklā; uzlikt sakas kaklā; maukt sakas galvā sarunvaloda, idioma — 1. Uzņemties kādu grūtumu, zaudēt patstāvību, rīcības brīvību2. Uzlikt citam kādu grūtumu
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienkārši uzmauc pudeles kakliņam " Tantalus" slēdzeni un aizslēdz to.
- Kaprači mēģināja uzmaukt zārkam vāku, bet piepampušās miesas to nepieļāva.
- Pēteris pienāk klāt, saņem Ernas roku, uzmauc gredzenu zeltnesī.
- Līdz ar viņu aizlido Nikolaja plikajā kājā nevīžīgi uzmauktā sporta kurpe.
- Cepure bija dziļi, stabili uzmaukta, bet tas neko nekavēja.