uzkarināt
uzkarināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzkarinu | uzkarinām | uzkarināju | uzkarinājām | uzkarināšu | uzkarināsim |
| 2. pers. | uzkarini | uzkarināt | uzkarināji | uzkarinājāt | uzkarināsi | uzkarināsiet, uzkarināsit |
| 3. pers. | uzkarina | uzkarināja | uzkarinās | |||
Pavēles izteiksme: uzkarini (vsk. 2. pers.), uzkariniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzkarinot (tag.), uzkarināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzkarinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzkarina
1.Uzkārt.
2.joma: tehnika Piekārt (ierīci, iekārtu u. tml.) citai ierīcei, iekārtai u. tml. tādā veidā, ka tā pilnīgi uzņem piekārtās ierīces, iekārtas u. tml. masu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzkarini vainagu pie ārdurvīm, kur iedzīta nagla vai neliels āķis.
- Mūziķis A. tik neveikli uzkarināja kaklā ģitāru, ka gandrīz zaudēja līdzsvaru.
- Āduks atradis, ienesis atpakaļ istabā, uzkarinājis pie sienas.
- Ja viens zog, zagļa birkas uzkarina arī pārējiem latviešiem.
- Atslēgu no savas istabiņas viņš bija uzkarinājis uz Jautrītes durvīm.