uzkārot
uzkārot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs, sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai modāls modificētājs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzkāroju | uzkārojam | uzkāroju | uzkārojām | uzkārošu | uzkārosim |
| 2. pers. | uzkāro | uzkārojat | uzkāroji | uzkārojāt | uzkārosi | uzkārosiet, uzkārosit |
| 3. pers. | uzkāro | uzkāroja | uzkāros | |||
Pavēles izteiksme: uzkāro (vsk. 2. pers.), uzkārojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzkārojot (tag.), uzkārošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzkārotu
Vajadzības izteiksme: jāuzkāro
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Varbūt vajadzētu mukt no medniekiem, kuri uzkārotu viņas deguna spalvu rotu.
- Alkoholiķi uzkāro pat viņu pieticīgo pensiju, un sekas ir visai dramatiskas.
- Katrs ballistikas eksperts neraks ārā, kad vien uzkāros.
- Jūs nebijāt pārsteigti, kad viņš uzkāroja celt tiltu.
- Ja kāds ir uzkārojis tevi, pavēro viņa vecākus.