uzkārt
uzkārt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzkaru | uzkaram | uzkāru | uzkārām | uzkāršu | uzkārsim |
| 2. pers. | uzkar | uzkarat | uzkāri | uzkārāt | uzkārsi | uzkārsiet, uzkārsit |
| 3. pers. | uzkar | uzkāra | uzkārs | |||
Pavēles izteiksme: uzkar (vsk. 2. pers.), uzkariet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzkarot (tag.), uzkāršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzkārtu
Vajadzības izteiksme: jāuzkar
1.Novietot (priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur) tā, ka (tas) karājas; pakārt1.
1.1.Savienojumā ar "kaklā": novietot (ko) ap kaklu tā, ka (tas) karājas.
Stabili vārdu savienojumiUzkārt roku kaklā.
- Uzkārt roku kaklā kolokācija — atbalstīt ievainotu roku kaklā uzkārtā saitē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Milzu interese par 'Rīdzinieka kartēm' 'uzkar' elektronisko sistēmu
- Es nevaru sagaidīt, kad varēšu to uzkārt savas mammas kaklā.
- To uzkāra uz jau esoša vai reizē ar audumu darināta krusta.
- Ka tik nu mums pietiktu avīžpapīra, ko uzkārt uz naglas!
- Parasts, pelēcīgs sniegs no augstu uzkārtām, tukšām alumīnija debesīm.