uzkārst
uzkārst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzkāršu | uzkāršam | uzkārsu | uzkārsām | uzkārsīšu | uzkārsīsim |
| 2. pers. | uzkārs | uzkāršat | uzkārsi | uzkārsāt | uzkārsīsi | uzkārsīsiet, uzkārsīsit |
| 3. pers. | uzkārš | uzkārsa | uzkārsīs | |||
Pavēles izteiksme: uzkārs (vsk. 2. pers.), uzkārsiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzkāršot (tag.), uzkārsīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzkārstu
Vajadzības izteiksme: jāuzkārš
1.Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni.
2.sarunvaloda Uzkasīt (matus, matu sakārtojumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sākumā izveidoju vienāda biezuma vienādi uzkārstu krāsu slāni, kas ļāva saplūdināt toņus.
- Jaunums ir no veciem rāvējslēdžiem darinātas piespraudes – ideja noskatīta no tantes dāvātajām filcētajām piespraudēm, nostiprinot malas un iestrādājot uzkārstu audumu.
- Un patiešām, — Sāļa tēvs drīz dabūjis pieredzēt, ka viņa jaunā sieva pa naktīm ceļas augšā no guļvietas, acīm ciet blandās pa māju, izmētā un plēš mantas, gāž apkārt galdus un krēslus, ka viņa kāpj ārā pa logu un klimst pa dārzu vai arī uzkārstās uz jumta un stāv uz pašas dzegas.
- Es uzkāršu šūpoles, ierīkošu smilšu kasti, nopirkšu kucēnu un raibu papagaili būrītī!
- Es uzkāršu kaklā siksnu un iešu...