uzjundīt
Lietojuma biežums :
uzjundīt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
uzjundīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
Panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) izraisās (psihē), uztrauc.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri