uzgrimēt
uzgrimēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzgrimēju | uzgrimējam | uzgrimēju | uzgrimējām | uzgrimēšu | uzgrimēsim |
| 2. pers. | uzgrimē | uzgrimējat | uzgrimēji | uzgrimējāt | uzgrimēsi | uzgrimēsiet, uzgrimēsit |
| 3. pers. | uzgrimē | uzgrimēja | uzgrimēs | |||
Pavēles izteiksme: uzgrimē (vsk. 2. pers.), uzgrimējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzgrimējot (tag.), uzgrimēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzgrimētu
Vajadzības izteiksme: jāuzgrimē
Grimēt un pabeigt grimēt, parasti mazliet.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņi var sevi uzgrimēt un nogrimēt, pieslēgt mikrofonus un atslēgt...
- Var nepaspēt uzgrimēt, var kaut kas nepatikt un pati izlabot.
- Kad mani uzgrimēja un ieveidoja frizūru, sajūta uzreiz kļuva pārliecinošāka.
- Esmu pat saņēmusi lielus komplimentus no Kanādas dziedātājas, kas teica, ka tur viņu neviens tik skaisti nav uzgrimējis.
- Tas noteikti aizņem arī labu laiciņu, lai visus uzgrimētu, uzkrāsotu un apstrādātu - ir vērts uz to vienu koncertu?