uzauklēt
uzauklēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzauklēju | uzauklējam | uzauklēju | uzauklējām | uzauklēšu | uzauklēsim |
| 2. pers. | uzauklē | uzauklējat | uzauklēji | uzauklējāt | uzauklēsi | uzauklēsiet, uzauklēsit |
| 3. pers. | uzauklē | uzauklēja | uzauklēs | |||
Pavēles izteiksme: uzauklē (vsk. 2. pers.), uzauklējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzauklējot (tag.), uzauklēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzauklētu
Vajadzības izteiksme: jāuzauklē
Auklējot, kopjot uzaudzināt (bērnu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpēc Kazinska un Sadama nodevēju rīcība pašmāju tikumos rūdītajam Pēterim šķitīs amorāla, bet aizjūras siltumnīcās uzauklētajam Džonam — šķīsta un pilsoniski atbalstāma.
- Pēcpadomju policijas sistēma, kas uzauklēja šādus goblinus, izrāva cilvēkus no sociālās vides, vēršot tos par citplanētu radījumiem ar drausmīgu naida kompleksu pret visu apkārtējo pasauli.