uzauļot
uzauļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzauļoju | uzauļojam | uzauļoju | uzauļojām | uzauļošu | uzauļosim |
| 2. pers. | uzauļo | uzauļojat | uzauļoji | uzauļojāt | uzauļosi | uzauļosiet, uzauļosit |
| 3. pers. | uzauļo | uzauļoja | uzauļos | |||
Pavēles izteiksme: uzauļo (vsk. 2. pers.), uzauļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzauļojot (tag.), uzauļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzauļotu
Vajadzības izteiksme: jāuzauļo
Avoti: LLVV