uzžaut1
uzžaut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzžauju | uzžaujam | uzžāvu | uzžāvām | uzžaušu | uzžausim |
| 2. pers. | uzžauj | uzžaujat | uzžāvi | uzžāvāt | uzžausi | uzžausiet, uzžausit |
| 3. pers. | uzžauj | uzžāva | uzžaus | |||
Pavēles izteiksme: uzžauj (vsk. 2. pers.), uzžaujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzžaujot (tag.), uzžaušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzžautu
Vajadzības izteiksme: jāuzžauj
1.Žaujot novietot (piemēram, veļu) virsū, (uz kā, kam, arī kur).
Avoti: LLVV, ME