ututirgus
ututirgus vīriešu dzimtes 3. deklinācijas lietvārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ututirgus | ututirgi |
| Ģen. | ututirgus | ututirgu |
| Dat. | ututirgum | ututirgiem |
| Akuz. | ututirgu | ututirgus |
| Lok. | ututirgū | ututirgos |
Avoti: Sin