ututirgus
ututirgus vīriešu dzimtes 3. deklinācijas lietvārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ututirgus | ututirgi |
Ģen. | ututirgus | ututirgu |
Dat. | ututirgum | ututirgiem |
Akuz. | ututirgu | ututirgus |
Lok. | ututirgū | ututirgos |
Avoti: Sin