utūzis
utūzis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | utūzis | utūži |
| Ģen. | utūža | utūžu |
| Dat. | utūzim | utūžiem |
| Akuz. | utūzi | utūžus |
| Lok. | utūzī | utūžos |
1.Neievērojams, nabadzīgs, trūcīgs cilvēks; arī skops, nenovīdīgs cilvēks.
2.Tas, kas ir ļoti mazs, niecīgs, mazvērtīgs.
3.Nerātnis, nebēdnieks.
4.Netīra, nolaista māja, dzīvoklis (kur daudz insektu).
Avoti: ĒiV, SiV, ViV