urķēties
urķēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | urķējos | urķējamies | urķējos | urķējāmies | urķēšos | urķēsimies |
| 2. pers. | urķējies | urķējaties | urķējies | urķējāties | urķēsies | urķēsieties, urķēsities |
| 3. pers. | urķējas | urķējās | urķēsies | |||
Pavēles izteiksme: urķējies (vsk. 2. pers.), urķējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: urķējoties (tag.), urķēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: urķētos
Vajadzības izteiksme: jāurķējas
1.Ilgstoši, intensīvi urķēt; rušināties, rakņāties (parasti zemē).
3.apvidvārds Nemitīgi pārbaudīt (kāda darbu), norādot uz trūkumiem, kļūmēm u. tml.
Stabili vārdu savienojumiUrķēties pakaļ.
- Urķēties pakaļ sarunvaloda, kolokācija — censties noskaidrot
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikai tāds nemiers sirdī urķējas, ka kaut kas nav paveikts...
- Stādaigs urķējas tev pa bikšupriekšu un velk laukā sasvīdušo sarāvušos mantu.
- — Mammīt, vai tad tu urķējies pa viņas lietām?
- Lūk, kā: nenāc ne tuvumā, nebāz degunu, neurķējies!
- Ļoti daudz kas, es arī pēc tam pētu, lasu un urķējos.