urkšķēt
Lietojuma biežums :
urkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
urkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retāk
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Radīt paasas, samērā zemas, ritmiskas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti cūkām); arī rukšķēt.
2.sarunvaloda Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt.
3.parasti formā: trešā persona Rūkt (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
4.parasti formā: trešā persona Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (parasti par kuņģi, zarnām); atskanēt šādam troksnim.
Korpusa piemēri