urdināt
urdināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | urdinu | urdinām | urdināju | urdinājām | urdināšu | urdināsim |
| 2. pers. | urdini | urdināt | urdināji | urdinājāt | urdināsi | urdināsiet, urdināsit |
| 3. pers. | urdina | urdināja | urdinās | |||
Pavēles izteiksme: urdini (vsk. 2. pers.), urdiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: urdinot (tag.), urdināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: urdinātu
Vajadzības izteiksme: jāurdina
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa labie skatuves gari tomēr aizsnausties neļāva — stiprināja, urdināja, drošināja.
- Vakarskolas pedagogi joprojām urdina savu audzēkņu 5
- Drīzāk gan mūsu vārdi " art, irdināt, urdināt", jo tie izteic zināma veida rīcību, kas ietilpst jēdzienā " art".
- V. Leitis uzsver, ka no sākuma neara, gan rušināja, irdināja, urdināja ar kādu vienkāršu rīku, un minētie Āzijas vārdi rāda, ka tie ar latviešu vārdiem sakrīt.