urdīgs
urdīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | urdīgs | urdīgi |
| Ģen. | urdīga | urdīgu |
| Dat. | urdīgam | urdīgiem |
| Akuz. | urdīgu | urdīgus |
| Lok. | urdīgā | urdīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| urdīga | urdīgas |
| urdīgas | urdīgu |
| urdīgai | urdīgām |
| urdīgu | urdīgas |
| urdīgā | urdīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | urdīgais | urdīgie |
| Ģen. | urdīgā | urdīgo |
| Dat. | urdīgajam | urdīgajiem |
| Akuz. | urdīgo | urdīgos |
| Lok. | urdīgajā | urdīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| urdīgā | urdīgās |
| urdīgās | urdīgo |
| urdīgajai | urdīgajām |
| urdīgo | urdīgās |
| urdīgajā | urdīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
urdīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas izraisa nemieru, neatlaidīgi nodarbina (piemēram, par jautājumu, domu, arī parādību, apstākļiem).
1.1.Neatslābstošs, uzmācīgs (par psihisku stāvokli).
1.2.Tāds, kas izraisa nemieru, vēlēšanos darboties (piemēram, par laika apstākļiem).
2.Tāds, kas iedziļinās (piemēram, jautājumā), cenšas noskaidrot (kā) būtību.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Urdīgs meklētājs un eksperimentētājs gan formas, gan satura ziņā.
- Šeit viens otrs dzimtenē uz pāris nedēļām atgriezies brīvajā pasaulē dzīvojošais rads mēģināja mazināt urdīgo, pamatoto vai nepamatoto vainas apziņu.
- Autors pie sevis pasmīn par urdīgu lasītāju, kurš tikšanās reizē ar rakstnieku varētu jautāt – bet kā tad galu galā īstenībā bija?
- Dienu pēc viņas nāves, pirms urdīgā zinātne bija uzšķērdusi viņas dārgās mirstīgās atliekas, viņš nolēma vēl reizi paskatīties uz māsu. “
- Vēl runā, ka, ja cilvēks pats vai viņa bērns gana ilgi skatās uz rūķu bērnu, tad viņš sāk just tādu kā urdīgu sajūtu, ka dzīve ir izdevusies.