urīnskābe
urīnskābe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | urīnskābe | urīnskābes |
| Ģen. | urīnskābes | urīnskābju |
| Dat. | urīnskābei | urīnskābēm |
| Akuz. | urīnskābi | urīnskābes |
| Lok. | urīnskābē | urīnskābēs |
Viens no olbaltumvielu maiņas galaproduktiem organismā – viela, kas rodas aknās un izdalās no organisma ar urīnu un sviedriem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Urīnskābe – asins plazmā tās koncentrācija ir 0,2–0,4 mM.
- Ksantīnoksidāze ir ferments, kas katabolizē purīnus līdz urīnskābei un ASF.
- Tomēr abos gadījumos jābūt plānam, kā urīnskābi atgriezt normas robežās.
- Cilvēkiem XOR inhibitori samazina urīnskābes līmeni, bet ne plazmas XOR aktivitāti.
- Ar laiku urīnskābe muskuļos kristalizējas, un muskuļi to absorbē.