urīns
urīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: fizioloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | urīns | urīni |
| Ģen. | urīna | urīnu |
| Dat. | urīnam | urīniem |
| Akuz. | urīnu | urīnus |
| Lok. | urīnā | urīnos |
Šķidrums, kas veidojas nierēs un pa urīnceļiem tiek izvadīts no organisma.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dažādos gados urīna paraugu īpatsvars variē no 43,2-56,6%.
- Urīna paraugi pēc centrifugēšanas tika krāsoti ar Leišmaņa-azūrs II eozīns metodi.
- Pastiprināta TGF-β1 ekskrēcija ar urīnu ir novērota pacientiem ar hepatocelulāru karcinomu.
- Kad urīns nokļūst uz elektriskās ķēdes, sistēma izdod trauksmes signālu.
- Paraugu ( izņemot urīna parauga) ņemšana notiek policijas darbinieka klātbūtnē.