ugunsveltnis
ugunsveltnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: militārās zinātnesLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ugunsveltnis | ugunsveltņi |
| Ģen. | ugunsveltņa | ugunsveltņu |
| Dat. | ugunsveltnim | ugunsveltņiem |
| Akuz. | ugunsveltni | ugunsveltņus |
| Lok. | ugunsveltnī | ugunsveltņos |
Karaspēka uzbrukuma atbalsta metode, kad tiek raidīta liela blīvuma artilērijas u. c. ugunsieroču uguns, pakāpeniski to pārnesot no vienas robežas uz nākamo robežu drošā attālumā uzbrūkošā karaspēka kaujas izkārtojuma frontes priekšā.
Avoti: MIL