ugunsvīrs
Lietojuma biežums :
ugunsvīrs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: pareti
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ugunsvīrs | ugunsvīri |
| Ģen. | ugunsvīra | ugunsvīru |
| Dat. | ugunsvīram | ugunsvīriem |
| Akuz. | ugunsvīru | ugunsvīrus |
| Lok. | ugunsvīrā | ugunsvīros |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zinātkāros bērnus gaida jautras izklaides un jaunas zināšanas, meklējot lielā Ugunsvīra mājokli.
- Un ugunsvīri nāca godāties bariem.
- Kopā ar Ugunsvīru ielūkosimies senču gudrībās – mācīsimies iegūt uguni, celsim slieteni mežā, uz ugunskura vārīsim īpašo zāļu tēju.
- Starp citu, viņš piebilda, ka esot jau strādāts arī tuvāk: gan " pie ugunsvīriem" ( skaidrs, tālab jau mūžam drāžas kā uz ugunsgrēku!)
- Varbūt Vecā vēl nakts aizgājībās vēlējās vienatnē ugunskura oglēs saskatīt kādu no bijušajiem un aizgājušajiem ugunsvīriem, kas bija saglabājies atcerē no tiem laikiem, kad viņai vēl nebija mugura kā meža zvēram, bet balss čaloja kā tērces kritums pēc lietus.