tvanot
tvanot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | tvanoju | tvanojam | tvanoju | tvanojām | tvanošu | tvanosim |
| 2. pers. | tvano | tvanojat | tvanoji | tvanojāt | tvanosi | tvanosiet, tvanosit |
| 3. pers. | tvano | tvanoja | tvanos | |||
Pavēles izteiksme: tvano (vsk. 2. pers.), tvanojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tvanojot (tag.), tvanošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tvanotu
Vajadzības izteiksme: jātvano
1.Asi, nepatīkami smirdēt; tvanēt1.
3.Būt tveicīgam; tvanēt3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tvanot zied kā Gaujas leja
- Kūp dūmi, darva melnajos grāpjos burbuļo, apkārt tvano elles dvinga.
- Klusumā un bezvējā purvs smagi tvanoja jūlija bulā.
- Vienu mežrozīšu, vienu liepziedu bumbu, un sīkie burbulīši izstīdz caur kājām, karstajā gaisā tvano patī-kamā smarža pieklusina satraukumu.
- varbūt tie ir virši , bet varbūt neuzplaukušo ievu un ceriņu aromāts tvano manā zemapziņā