tupēt
Lietojuma biežums :
tupēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem.
1.1.Atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem).
Saistītās nozīmes
1.2.Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem); arī sēdēt1.
Saistītās nozīmes
1.3.Sēdēt (parasti uz kā zema).
Saistītās nozīmes
1.4.pārnestā nozīmē Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem).
Saistītās nozīmes
Tulkojumi
2.sarunvaloda Ilgstoši uzturēties (kur), parasti negribēti.
Saistītās nozīmes
Tulkojumisit.
2.1.Atrasties apcietinājumā, cietumā.
Saistītās nozīmes
Tulkojumi
Stabili vārdu savienojumiTup un turies. Tupēt (arī sēdēt, dzīvot, būt) (kādam) uz kakla. Tupēt (arī sēdēt) aizkrāsnē.
Avoti: LLVV, Žrg
Korpusa piemēri