tumulis1
tumulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tumulis | tumuļi |
| Ģen. | tumuļa | tumuļu |
| Dat. | tumulim | tumuļiem |
| Akuz. | tumuli | tumuļus |
| Lok. | tumulī | tumuļos |
1.Neveikls cilvēks.
2.Muļķis.
Avoti: NeV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iedevu resnākas, lai salīmē, tad Mārcis izvirpoja trumuļus un apvirpoju pēc izmēra + priekšā 2 kulaku sistēma no 634. Rezultāts, bremžu nav vispār gandrīz.. Saķere ar tumuli pa visu loku, mazgāts ar breik kleener, bet nekā.. Pārējiem saviem močiem liku jaunas kalodkas no 640 un viss bremzē ļoti labi, ja salīdzina ar akmens kniedētajām no laikiem, kad zāle bij zaļāka un nemaz nerunājot par jaunlīmētajām.