tumšbeka
tumšbeka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tumšbeka | tumšbekas |
| Ģen. | tumšbekas | tumšbeku |
| Dat. | tumšbekai | tumšbekām |
| Akuz. | tumšbeku | tumšbekas |
| Lok. | tumšbekā | tumšbekās |
Himēnijsēņu klases beku rindas zvīņbeku dzimtas ģints ("Porphyrellus"), sēnes cepurīte un kātiņš tumši pelēkbrūni, sporas tumšbrūnas, Latvijā konstatēta 1 suga.
Stabili vārdu savienojumiRaupjā tumšbeka.
- Raupjā tumšbeka taksons — tumšbeku ģints suga ("Porphyrellus porphyrosporus" syn. "Porphyrellus pseudoscaber"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug skuju koku un jauktos mežos, skābās augsnēs
Avoti: LD
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pašreizējais saraksts ar aizsargājamajām sēnēm ir garš: raupjā tumšbeka, kas ož pēc aptiekas, velna beka ar sudrabpelēku cepurīti, Eiropā reti sastopamā purva sviestbeka, kas Latvijā aug katrā purvā, parazītiskā samtbeka, kas aug uz pūpēžiem, Rīgas centrā zem liepām bieži sastopamā sarkanā samtbeka, ļoti skaistā laškrāsas vēdekļa sārtaine jeb 2012. gada īpašā sēne, Jūrmalas kāpās redzētā, bet citu mikologu neatzītā kāpu tintene, krokainā kazbārde, kas izskatās teju kā mazs puķkāposts, Zemgalē vēl neuzietā toverīša sarkosoma u.
- Daļa autoru šo ģinti ieskaita īpašā zvīņbeku dzimtā, kurā tā atradās līdz pēdējo desmitgažu ģenētiskajiem pētījumiem, ieļaujot tajā arī tumšbekas ( " Porphyrellus") un žultsbekas ( " Tylopilus"), tomēr kopš 2010. gadiem šī dzimta vairs neskaitās pastāvoša.
- Raupjā tumšbeka 1 X Strobilomyces floccopus Vahl Fr