tumšacains
Lietojuma biežums :
tumšacains īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | tumšacains | tumšacaini |
| Ģen. | tumšacaina | tumšacainu |
| Dat. | tumšacainam | tumšacainiem |
| Akuz. | tumšacainu | tumšacainus |
| Lok. | tumšacainā | tumšacainos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| tumšacaina | tumšacainas |
| tumšacainas | tumšacainu |
| tumšacainai | tumšacainām |
| tumšacainu | tumšacainas |
| tumšacainā | tumšacainās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | tumšacainais | tumšacainie |
| Ģen. | tumšacainā | tumšacaino |
| Dat. | tumšacainajam | tumšacainajiem |
| Akuz. | tumšacaino | tumšacainos |
| Lok. | tumšacainajā | tumšacainajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| tumšacainā | tumšacainās |
| tumšacainās | tumšacaino |
| tumšacainajai | tumšacainajām |
| tumšacaino | tumšacainās |
| tumšacainajā | tumšacainajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
Tāds (cilvēks), kam ir tumšas acis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šis vienīgais vīrietis, kas aizvien citā tumšacainā veidolā uzrodas Pekinā, Čikāgā vai Hamburgā, nekad nepiezvanīs.
- Dienasgrāmatā viņš rakstīja, ka vēlējies kļūt par " militāro teroristu" un " uzbrukt tieši sirdīs tumšmatainajai, tumšacainajai eiropeīdā rase", iepriekš ziņoja britu raidorganizācija BBC.
- Vienā no savām iztēles ainām es biju nelaimīgs klaidonis un tu biji tumšacainā – persiešacainā – meitene, kas mani atpazina un ielaida iekšā, kad klauvēju pie durvīm.
- Atceros, mans Jelgavas onkulis stāstīja, ka pēc turku-krievu kara turku gūstekņi virsnieki varējuši brīvi staigāt pa Jelgavas ielām armijas formās, pat ar visiem ordeņiem, un latviešu jaunavām ļoti patikuši ar savām tumšām acīm un kvēlo temperamentu, vēl runāja, ka daudzi turku gūstekņi nometināti arī Latgalē, tur esot pat veselas turku sādžas ar tumšiem ļaudīm, tumšacainiem un tumšmatainiem, es gribēju sacīt…
- Es nevaru iedomāties savu dzīvi bez ceļojumiem, bez iespaidiem, kas izvietojas kā visdīvainākās šarādes, bez bezsamanīga paguruma, kas izplūst pa visu miesu kā svins, bez negulētam naktīm un īsiem, spilgti krāsainiem, gandrīz gaišredzīgiem sapņiem, bez meditatīvas nolūkošanās ainavās, namos un cilvēkos, kas aizpeld garām, vai arī, burtiski, uz neko, bez kaisles, kurai nav ne pagātnes, ne nākotnes, bez šī vienreiz lietojamā vīrieša, kas piepeši iznirst no pūļa — vienmēr melnmatains un tumšacains, vienmēr ar melanholisku skatienu un ar smīnu — ironisku, toties baudkāru...