tu1
tu personas vietniekvārds; formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tu | — |
| Ģen. | tevis | — |
| Dat. | tevim, tev | — |
| Akuz. | tevi | — |
| Lok. | tevī | — |
1.Cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks.
Stabili vārdu savienojumiBūt uz tu (ar kādu).
- Būt uz tu (ar kādu) kolokācija — uzrunāt ar "tu"
2.partikulas nozīmē; konstrukcijā: izsaukuma teikums; parasti konstrukcijā: vārdu savienojums "ak tu" Norāda uz vispārinātu personu.
3.Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
Stabili vārdu savienojumiEj taču tu galīgi!; ej tu galīgi.
- Ej taču tu galīgi!; ej tu galīgi žargonisms — 1. Saka, kādu aizraidot2. Saka, kategoriski noliedzot (kāda teikto)
Stabili vārdu savienojumi(Vai) tu re. Ej tu! Še tev nu bija; še tev; te tev nu bija; te nu bija. Še tev!
- (Vai) tu re sarunvaloda — lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu
- Ej tu! sarunvaloda, kolokācija — lieto, lai noraidītu kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Še tev nu bija; še tev; te tev nu bija; te nu bija sarunvaloda — saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā ir gribēts
- Še tev! kolokācija — izteikums, ar ko pavada sitienu (parasti cilvēkam)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tabula 20. G a l v e n ās s t u d e n tu v ē r t ī b a s, uzsākot studijas l .
- Tu j au zini, kā sauc viņu - Baltā Māmuliņa.
- Tu patiesi izliecies, it kā viņa tev kaut ko nozīmētu?
- Ķēniņš prasīja viņam: " Ko tu guli ceļa malā?"
- - Tu it kā uzņemies atbildību sev, nevis uzliec viņam.