trulums
trulums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | trulums | trulumi |
| Ģen. | truluma | trulumu |
| Dat. | trulumam | trulumiem |
| Akuz. | trulumu | trulumus |
| Lok. | trulumā | trulumos |
1.Vispārināta īpašība → truls1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → truls2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.1.žargonisms Saka, kad nekā nevar izdomāt.
Avoti: LLVV, JV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nesaimnieciskums, trulums, slinkums zemes saimnieku padarījis šī vārda necienīgu.
- Satīriskā dzeja izsmej tumsonību, pārvācošanos, gara trulumu, apkaro muižniecību.
- Pašpārliecinātības trulums, ar kādu tiek pasludinātas noslēpumainu un neizdibinātu parādību norises.
- Mani riktīgi kaitina neizmērojamā truluma pakāpe, kāda valda tā saucamajā mūsdienu dzejā.
- Gerda galvā dunēja trulums, un viss bija apnicis.