trubadūrs
trubadūrs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | trubadūrs | trubadūri |
Ģen. | trubadūra | trubadūru |
Dat. | trubadūram | trubadūriem |
Akuz. | trubadūru | trubadūrus |
Lok. | trubadūrā | trubadūros |
Viduslaiku ceļojošs dzejnieks un dziesminieks (no 11. līdz 13. gadsimtam Dienvidfrancijā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šoreiz atbrauca Somijā pazīstamais trubadūrs Vladimirs Išķenko ( Vladimir Ishchenko).
- Vērojama trubadūru vēstījuma tendence, no vienas puses, pieskaņoties Baznīcas metavēstījumam.
- "Klāgenfurtes pilsētas teātris rāda žilbinošu Džuzepes Verdi " Trubadūra" jaunuzvedumu.
- Tās nosaukums cēlies no senas Dienvidfrancijas trubadūru dziedāšanas formas tenzone.
- Trubadūru lirikas ar galmu saistīto gaisotni ir grūti atvasināt no tautas dzejas.