Paplašinātā meklēšana
Meklējam trieciena.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (9):
Atrasts skaidrojumos (71):
- viļņu lauzējs aizsargbūve viļņu trieciena mazināšanai.
- skaņas trieciens akustiska parādība, kas rodas atmosfērā, pārvietojoties trieciena viļņiem no lidaparāta, kurš lido ar virsskaņas ātrumu.
- atspert Ar trieciena sparu atdarīt vaļā.
- atvēzēties Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (sagatavojoties sitienam, triecienam u. tml.).
- atspertne Atbalsta vieta; balsts atsitiena trieciena uztveršanai.
- gaisa spilvens automašīnā izvietots spilvens, kas trieciena rezultātā automātiski piepūšas, tā pasargājot autobraucēju no smagiem ievainojumiem.
- ložu dzirnavas cilindrveida dzirnavas ar 1–4 kamerām, kas pildītas ar cieta materiāla maļķermeņiem (dažāda lieluma lodēm vai cilindrīšiem); materiāla sasmalcināšana notiek berzes un trieciena iedarbībā.
- šasija Daļa (lidaparātam), ko izmanto braukšanai un trieciena vājināšanai (tam) nolaižoties.
- kalts Darbarīks trieciena pārnešanai uz cietu materiālu, piemēram, lai tam veidotu formu, ko atšķeltu no tā.
- spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem).
- birzt Drūpot (spiediena, trieciena ietekmē), dalīties sīkās daļiņās (parasti par ko sausu, sakaltušu); drupt.
- švērmeles Dzirkstis, uguņi gar acīm (no trieciena pa galvu).
- skaldes pretestība fizikāls lielums, kas raksturo koksnes spēju pretoties sadalīšanai šķiedru virzienā ķīļa trieciena ietekmē.
- fulmināti Fulmīnskābes (karbiloksīma C=N-OH) sāļi, toksiski, trieciena vai berzes ietekmē sprāgst.
- amortizācija Grūdiena, trieciena iedarbības vājināšana ar īpašām ierīcēm.
- atturis Ierīce trieciena atturēšanai vai mazināšanai; buferis.
- āmurs Ierīce trieciena izdarīšanai (pāļu dzīšanai, metālu apstrādei u. tml.); arī trokšņa signāla radīšanai (īpaši ūtrupē).
- zveltnis Ierīce trieciena, spēcīga sitiena izdarīšanai; detaļā, elements (šajā ierīcē), ar kuru izdara triecienu, spēcīgu sitienu.
- šķēpmetis Ierīce, kas palielina šķēpa lidojuma tālumu, precizitāti un trieciena spēku.
- trieciena centrs īpašs ķermeņa punkts, caur kuru jāiet trieciena impulsa darbības taisnei, lai trieciena impulss netiktu pārnests uz gultņiem.
- spilvens Josla (starp divām virsmām), ko izmanto berzes, trieciena u. tml. iedarbības samazināšanai.
- atbaidīšanas doktrīna kodolbruņošanās teorētiskais pamats (angļu "mutual assutred destruction") - uzskats, ka potenciālo uzbrucēju no pirmā kodoltrieciena atturēs apziņa, ka prettrieciens būs iznīcinošs.
- evorsijas katls krītoša ūdens trieciena, ūdens virpuļu un vērpešu veidota katlveidīga iedobe straumes gultnē.
- sprāgstviela Ķīmisks savienojums, ķīmisku savienojumu maisījums, kas ārēju faktoru (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes) iedarbībā, ļoti ātri izreaģē, izdalot lielu daudzumu gāzu un siltuma.
- trieciena otrā fāze laika intervāls no trieciena pirmās fāzes beigām līdz trieciena beigām, kad zūd kontakta spēks.
- trieciena pirmā fāze laika intervāls no trieciena sākuma momenta līdz brīdim, kurā normālā reakcija sadursmes punktā sasniedz savu maksimālo vērtību.
- trieciena impulss lielums, kas raksturo kustības daudzuma (mv) izmaiņu (D) triecienā atkarībā no spēka (F) pilnā impulsa trieciena laikā (t): Dmv=∫Fdt.
- trieciena spēka impulss lielums, kas raksturo triecienu integrālā veidā, ievērojot trieciena spēka (F) izmaiņas laikā (t): S=∫Fdt.
- pļaukš Lieto, lai atdarinātu kritiena, trieciena troksni.
- triecientemps Ļoti liels ātrums; trieciena temps.
- dunēt Ļoti zemu, dobji skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
- zemes darbu mašīnas mašīnas, kas mehāniski sastrādā grunti: mašīnas zemes darbu sagatavošanai (celmu laušanas mašīnas, koku gāšanas mašīnas, krūmgrieži u. c.), grunts rakšanai un kraušanai (ekskavatori u. c.), grunts rakšanai un transportēšanai (autogreideri, buldozeri, skrēperi u. c.), grunts hidromehāniskai apstrādei (hidromonitori, zemessūcēji u. c.), urbšanas mašīnas, mašīnas grunts blīvēšanai (ceļu veltņi, vibroplāksnes, blietes u. c.), sasalušas grunts sastrādei (zāģēšanas un vibrotrieciena mašīnas) un mašīnas ar speciālām darbierīcēm.
- pirofors Metālu sakausējums, kas neliela trieciena, berzes iedarbībā rada dzirksteles.
- trieciena meteorīta krāteris meteorīta krāteris, ko veido vidējas masas meteorīts, ietriecoties debess ķermeņa virsmā un deformējot virsmas iežus; trieciena krāterim parasti ir piltuvveida forma; krāterī atrod meteorīta gabalus.
- trieciena spēks mijiedarbības spēks sadursmes kontakta punktā, kas ļoti īsā laikā mainās no nulles līdz ievērojamai vērtībai un trieciena beigās atkal samazinās līdz nullei.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, paredzēts trieciena (4) īstenošanai.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktais ir saistīts ar triecienu (1), rodas trieciena rezultātā.
- sist Pakļaujot trieciena iedarbībai, panākt, būt par cēloni, ka (kas) šķeļas, drūp, plīst.
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, trieciena, svārstību) spēks, intensitāte.
- nosprādzināt Panākt, ka trieciena, spiediena rezultātā nodalās, nošķeļas (no kā).
- stiegrots stikls plākšņu stikls, kurā starp diviem stikla slāņiem ievelmēts metāla režģis; stikla plāksne no mehāniska trieciena saplaisā, neradot šķembas; armēts stikls.
- kodolpostījumi Postījumi, kas radušies kodoltrieciena rezultātā.
- lavīncaursite Process, kas norisinās pusvadītāja p-n pārejā lādiņnesējiem iegūstot pietiekamu enerģiju, lai izsauktu trieciena jonizāciju, atraujot elektronus.
- dimdēt Radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
- apdullt Rasties apziņas traucējumiem (no sitiena, trieciena).
- aizalieties Rasties zemādas asinsizplūdumam (slimības, trieciena, sitiena dēļ).
- uzsitējveseris Roku darbarīks - veseris trieciena pārnešanai uz cieta materiāla.
- pašķīst Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos, izkliedēties uz visām pusēm, parasti pēc trieciena, sitiena (par priekšmetu, priekšmetu kopumu).
- sašķīst Sadalīties daļās, vairākos gabalos, parasti pēc 1trieciena, sitiena (par priekšmetiem, to kopumu).
- elastīgs trieciens sadursme, kurā daļa no normālajiem impulsiem kontakta punktā atjaunojas, bet ne pilnīgi (trieciena atjaunošanās koeficients R ir robežās 0
- zils un zaļš (arī raibs) metas (arī griežas) gar (arī priekš) acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma
- zaļš (arī zils un zaļš, raibs, melns) metas (arī (no)griežas, (no)šķīst, (no)skrien) gar (arī priekš, ap) acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- raibs (arī zils un zaļš) metas (arī griežas) gar (arī priekš) acīm, arī acu priekšā saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
- (zils un) zaļš gar (arī priekš) acīm šķīst saka par redzes traucējumiem pēc trieciena.
- melns (arī zaļš un zils, zaļš, raibs) nogriežas gar acīm saka, ja īsu brīdi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
- zaļš un zils (arī zaļš, melns, raibs) nogriežas gar acīm saka, ja īsu brīdi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
- zaļš gar acīm noskrien saka, ja uz brīdi rodas redzes traucējums pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma.
- sagriežas (arī sametas) tumšs gar acīm saka, ja, parasti pēkšņi, rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
- rībēt Samērā spēcīgi, padobji, nevienmērīgi skanēt, parasti pēc satricinājuma, trieciena.
- bukts Sitiena, trieciena u, tml. rezultātā radies iespiedums, ieliekums (metāla priekšmetā).
- triecienslodze slodze trieciena gadījumā: strauji dinamiski mainīga slodze, kas rodas sadursmē ar kādu šķērsli un darbojas īslaicīgi; tā var arī pārsniegt maksimālo pieļaujamo slodzi; aprēķinos to ievērtē ar atbilstošu koeficientu.
- rūdīts stikls speciāli termiski apstrādāts, termiski un mehāniski izturīgs, elastīgs lokšņu stikls; no spēcīga trieciena sadrūp šķembās (<1 cm^2^), kuru malas nav asas.
- dārdēt Spēcīgi, dobji, nevienmērīgi skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
- nosprāgt Strauji nokrist, parasti pēc trieciena (par priekšmetiem, kas apņem ko).
- spilvens Šādam guļasvietas piederumam līdzīgs veidojums, ko izmanto berzes, trieciena u. tml. iedarbības samazināšanai.
- plīst Šķelties, drupt pēc sitiena, trieciena.
- pirofors Tāds, kas gaisā samērā zemā temperatūrā spontāni uzliesmo; tāds, kas neliela trieciena vai berzes iedarbībā rada dzirksteles.
- prettrieciena Tāds, kas novērš, mazina trieciena iedarbību.
- sprādzienbīstams Tāds, kas spēj sprāgt (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes iedarbībā).
- uzbrukšana trieciena došana (pretiniekam) ar aktīvu rīcību, lai iegūtu pārsvaru vai uzvaru spēlē
- restaurācijas koeficients trieciena teorijā - fizikāls lielums, kas rāda, kāda daļa no ķermeņa relatīvā sākumātruma atjaunojas šo ķermeņu trieciena beigās; šis lielums raksturo tos ķermeņu mehāniskās enerģijas zudumus triecienā, kuru cēlonis ir paliekošā deformācija un šo ķermeņu sasilšana.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa trieciena.