trauksmainums
trauksmainums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | trauksmainums | trauksmainumi |
| Ģen. | trauksmainuma | trauksmainumu |
| Dat. | trauksmainumam | trauksmainumiem |
| Akuz. | trauksmainumu | trauksmainumus |
| Lok. | trauksmainumā | trauksmainumos |
1.Vispārināta īpašība → trauksmains1, šīs īpašības konkrēta izpausme; trauksmainība1.
2.Vispārināta īpašība → trauksmains2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa seja vairs nav tik saspringta, nervozitāte, trauksmainums zudis.
- Šajā dzejas krājumā vienviet saplūst vēl divdesmitgadīga jaunieša trauksmainums ar laikmeta kolīziju skarta trimdinieka pārdzīvojumu.
- Man rodas sajūta, ka Zuzanne vislabprātāk sūtītu viesus mājās, jo vairs nevēlas dalīties ar viņiem šī vakara trauksmainumā.
- Laiks, kas ir kā pretsvars – un atspēkojums – tam virspusīgajam trauksmainumam, kurš vada tik lielu daļu manas pārējās dzīves.
- Patiesi, it viss viņas klusajā pasaulē mīlēja šo meiteni; bet ļoti pamazām viņas apziņā sāka briest savāds nemiers, trauksmainums, kas līdz tam viņai bija bijis svešs.