trabuks
trabuks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | trabuks | trabuki |
| Ģen. | trabuka | trabuku |
| Dat. | trabukam | trabukiem |
| Akuz. | trabuku | trabukus |
| Lok. | trabukā | trabukos |
1.Senatnē īsa šautene ar resnu stobru.
2.Arī cigāru šķirne.
Avoti: SV33