tizlums
tizlums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojis; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tizlums | tizlumi |
| Ģen. | tizluma | tizlumu |
| Dat. | tizlumam | tizlumiem |
| Akuz. | tizlumu | tizlumus |
| Lok. | tizlumā | tizlumos |
Vispārināta īpašība → tizls, šīs īpašības konkrēta izpausme; tizlība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šajā gadījumā runa ir par pretdabisku kroplību, par locekļu tizlumu.
- Pārfrāzējot un saprotot, ka miera laikos lielākais ienaidnieks tevī pašā ir tizlums,
- Tā nu viņa sēdēja un brīnījās par savu tizlumu.
- Es stāvu un saku sev: " Šobrīd viņam ir tizluma vainags."
- prieku, bezcerības, tizluma un apskaidrības,