tizlenis
tizlenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tizlenis | tizleņi |
| Ģen. | tizleņa | tizleņu |
| Dat. | tizlenim | tizleņiem |
| Akuz. | tizleni | tizleņus |
| Lok. | tizlenī | tizleņos |
tizlene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tizlene | tizlenes |
| Ģen. | tizlenes | tizleņu |
| Dat. | tizlenei | tizlenēm |
| Akuz. | tizleni | tizlenes |
| Lok. | tizlenē | tizlenēs |
Neveikls, nesaprātīgs cilvēks.
PiemēriSkriešanā parasti biju nesekmīgs, bet tas jau varētu būt klasisks neskrējēja un tizleņa stāsts, ar ko nelepojos.
- Skriešanā parasti biju nesekmīgs, bet tas jau varētu būt klasisks neskrējēja un tizleņa stāsts, ar ko nelepojos.
- Kaut kāds tizlenis, bet ticis pie tādas sievas!
- Viņš domā, ka citi ir tizleņi un muļķīši!
- Neviens neatnāks un nepateiks: ej, tu, tizleni, vācies!
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit