tikumīgs
tikumīgs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | tikumīgs | tikumīgi |
| Ģen. | tikumīga | tikumīgu |
| Dat. | tikumīgam | tikumīgiem |
| Akuz. | tikumīgu | tikumīgus |
| Lok. | tikumīgā | tikumīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| tikumīga | tikumīgas |
| tikumīgas | tikumīgu |
| tikumīgai | tikumīgām |
| tikumīgu | tikumīgas |
| tikumīgā | tikumīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | tikumīgais | tikumīgie |
| Ģen. | tikumīgā | tikumīgo |
| Dat. | tikumīgajam | tikumīgajiem |
| Akuz. | tikumīgo | tikumīgos |
| Lok. | tikumīgajā | tikumīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| tikumīgā | tikumīgās |
| tikumīgās | tikumīgo |
| tikumīgajai | tikumīgajām |
| tikumīgo | tikumīgās |
| tikumīgajā | tikumīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
tikumīgi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kura rīcība, izturēšanās atbilst morāles normām, tāds, kam ir raksturīgas pozitīvas, morāles normām atbilstošas īpašības.
1.1.Tāds, kas atbilst morāles normām (par rīcību, izturēšanos u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nožēlojami vienādi skan viņu gaudas par viņu tikumīgajām, sačākstējušajām sievām.
- ka tas noteikti ir viņa darba un tikumīga dzīvesveida nestais rezultāts.
- Bieži grūti saprast, ko tikumīgākās sievas piepeši sāk meklēt netikumībā...
- Tā visa nolūks ir apzināti censties iegūt par pēcnācēju tikumīgu dvēseli.
- Vēlāk tikšanās laikā ar skatītājiem godīgie, tikumīgie padomju pilsoņi neizpratnē dīdījās.