tikumīgums
tikumīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tikumīgums | tikumīgumi |
| Ģen. | tikumīguma | tikumīgumu |
| Dat. | tikumīgumam | tikumīgumiem |
| Akuz. | tikumīgumu | tikumīgumus |
| Lok. | tikumīgumā | tikumīgumos |
Vispārināta īpašība → tikumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- „Atbilstošu likumu ieskats par tikumīguma prasībām ir atšėirīgs [dažādos laikos un dažādās vietās], jo sevišėi mūsu laikmetā, kas raksturojas ar strauju un tālejošu viedokĜu attīstību šajā jautājumā.
- Padomju laikos medicīnas māsas morāli veidoja humānas attiecības ar cilvēkiem, taisnība un godīgums; tikumīgums sabiedriskajā un personiskajā dzīvē; augstākā apziņa sava sabiedriskā pienākuma izpildīšanā, atbildīgums, apzinīgs un pašaizliedzīgs darbs, kā arī disciplīna, izturība un pacietība, savas profesijas un slimnieku mīlestība.
- Bet tas ir tas pats, kā paziņot, ka tikumīgums nav iespējams.
- Nu neesam neviens te morāles un tikumīguma paraugi.
- Jo tikumīgums prasa vienlīdzību attiecībā pret visiem, pretējā gadījumā tas kļūst netaisnīgs, proti - netikumīgs.