teikums | Tēzaurs

teikums

Lietojuma biežums :

teikums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecība

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	teikums	teikumi
Ģen.	teikuma	teikumu
Dat.	teikumam	teikumiem
Akuz.	teikumu	teikumus
Lok.	teikumā	teikumos

Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.

PiemēriViņš nepabeidza teikumu.

Stabili vārdu savienojumiBezkopas teikums. Jaukts salikts teikums.

Bezkopas teikums vārdkoptermins — teikums, kurā nav gramatiskā centra un kura sakars ar vārdiem citos konteksta teikumos ir nepredikatīvs.
Jaukts salikts teikums vārdkoptermins — salikts teikums, kurā dominē sakārtojums un vismaz vienai no sakārtojumā saistītajām daļām ir pakārtots palīgteikums.
Jautājuma teikums vārdkoptermins; joma: valodniecība — īpašas formas teikums, kurā izsaka jautājumu.
Nepilns teikums vārdkoptermins; joma: valodniecība — teikums, kurā nav teikuma virslocekļu.
Pilns teikums vārdkoptermins; joma: valodniecība — teikums, kurā ir teikuma priekšmets un izteicējs.
Salikts teikums vārdkoptermins; joma: valodniecība — teikums, kas sastāv no divām vai vairākām uz sintaktiskā sakara pamata apvienotām prediktīvām vienībām - salikta teikuma daļām - un kas intonatīvi, strukturāli un semantiski kopā veido vienu veselumu.
Teikuma aktuālais dalījums vārdkoptermins — konsituatīvi nosacīts teikuma dalījums aktuālā un mazāk aktuālā informācijā.
Teikuma aprāvums vārdkoptermins — teikums ar nepabeigtu teikuma struktūru, ko parasti ietekmē ārēji apstākļi.
Teikuma komunikatīvais tips vārdkoptermins — teikuma tips, ko vieno saziņas mērķis resp. komunikatīvā ievirze.
Teikuma loceklis vārdkoptermins; joma: valodniecība — patstāvīgs vārds vai nedalāms vārdu savienojums, kurš teikumā noteiktā gramatiskā formā viens pats vai kopā ar palīgvārdiem veic kādu sintaktisku funkciju
Teikuma locekļa grupa vārdkoptermins — teikuma loceklis kopā ar tam tieši vai pakāpeniski pakārtotām vārdformām, tātad teikuma locekļa veidotā vārdkopa.
Teikuma modalitāte vārdkoptermins — teikuma gramatiskā nozīme, kas izsaka teikuma satura attieksmi pret īstenību: saturs tiek atspoguļots kā reāls vai ireāls
Teikuma palīgloceklis vārdkoptermins — teikuma loceklis, kas ir pakārtots kādam no teikuma virslocekļiem.
Teikuma priekšmeta palīgteikums vārdkoptermins — palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās virsteikuma teikuma priekšmetam, veic virsteikuma teikuma priekšmeta funkciju vai arī konkretizē ar vietniekvārdu izteiktu teikuma priekšmetu virsteikumā.
Teikuma priekšmets vārdkoptermins — teikuma virsloceklis, kas nosauc runas priekšmetu, kura aktuālu pazīmi izsaka izteicējs.
Teikuma semantiskā struktūra vārdkoptermins — jēdzienisko attieksmju kopums, kas veidojas starp teikumā atspoguļotās situācijas dalībniekiem.
Teikuma sintaktiskā struktūra vārdkoptermins — noteiktu teikuma locekļu funkcijās lietotu vārdformu vai predikatīvo vienību (teikuma daļu) savstarpējo sintaktisko sakaru kopums teikumā.
Teikuma struktūra vārdkoptermins — teikuma komponentu, proti, sintaktiskās struktūras komponentu jeb teikuma locekļu, semantiskās struktūras komponentu jeb semantisko lomu savstarpējo stabilo, būtisko sakaru un attieksmju kopums.
Teikuma struktūras shēma vārdkoptermins — vispārināts teikuma paraugs, kurā ietilpst teikuma veidošanai nepieciešamais komponentu (vārdformu, teikuma daļu) minimums, ko iespējams attēlot ar simboliem.
Teikuma virsloceklis vārdkoptermins — teikuma loceklis, kas veido teikuma gramatiskās uzbūves pamatu.
Vienkāršs teikums vārdkoptermins; joma: valodniecība — teikums, kurā ir tikai viens gramatiskais centrs un kuru veido vairāki uz sintaktisko sakaru pamata saistīti vārdi (vai arī viens vārds) noteiktā gramatiskā formā

Avoti: LLVV, VsV, T

Korpusa piemēri:šeit