teijāteris
teijāteris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | teijāteris | teijāteri |
| Ģen. | teijātera | teijāteru |
| Dat. | teijāterim | teijāteriem |
| Akuz. | teijāteri | teijāterus |
| Lok. | teijāterī | teijāteros |
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Teijāterī noskatījos Raiņa “ Uguni un nakti”.
- lasīja grāmatas, spēlēja teijāteri, muzicēja un gleznoja.
- Tā arī beidzās Vladimira gleznu izraisītais “ teijāteris”.
- Un to sauca par TEIJĀTERI.
- Patrepē, grozā ar teijātera rekvizītiem, atradu foršu, spīdīgu cilindru – nu, uz ūsiņu!