tamburīns
tamburīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tamburīns | tamburīni |
| Ģen. | tamburīna | tamburīnu |
| Dat. | tamburīnam | tamburīniem |
| Akuz. | tamburīnu | tamburīnus |
| Lok. | tamburīnā | tamburīnos |
1.Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments – apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši.
2.Šauras, garas bungas, ko tautas muzikants sit, vienlaikus spēlējot stabuli; Provansas bungas.
3.Sena franču deja, ko izpildīja straujā tempā flautas un tamburīna pavadījumā.
Avoti: LLVV, SV05
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Džejs Kejs piecēla viņu kājās un šoreiz iespieda viņai ķepās tamburīnu.
- Septiņas dienas rīb tamburīni, skan akordeoni, visi ģērbjas košās drēbēs.
- Dievkalpojums sākas ar tamburīna skaņām, kas pieskandina pirmatnējā ritmā visu telpu.
- Viņš ir “ tas irāņu džeks ar lielo tamburīnu”.
- Putojošie viļņi glaudās pie krasta, spēlēdami uz oļiem tamburīnu.