taktiskums
taktiskums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | taktiskums | taktiskumi |
Ģen. | taktiskuma | taktiskumu |
Dat. | taktiskumam | taktiskumiem |
Akuz. | taktiskumu | taktiskumus |
Lok. | taktiskumā | taktiskumos |
Vispārināta īpašība → taktisks 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taktiskumu no Baidena prasīs arī Ukrainas vēlme pievienoties NATO.
- Galvenā problēma ir kameras taktiskumā.
- Direktors ir prasmīgs organizators, kas prot apvienot sevī prasīgumu un taktiskumu, un ir apveltīts ar veselu kopumu lietišķo, organizatorisko u.c. īpašību ( Inne, 1984).
- Ievilcis elpu, viņš izstāstīja Konstantīnam Luganskim visu no paša sākuma, izlaizdams — pēc paša uzskata — gluži neiederīgus iestarpinājumus par savām romantiskajām jūtām pret Indri Survilaiti un citus — mazāk patīkamus — sīkumus, piemēram, par vēstnieka Adoma Jakubēna taktiskumu un draudzīgo viedokli.
- V.Zelmenis ( 2000) un A.Kuzņecova ( 2003) uzsver tādu pedagoga īpašību kā takts jeb taktiskums: tieši pedagoģiskais takts nosaka uzvedības normu ( saprātīgu mēra izjūtu) ievērošanu; t.i. pedagoga prasme veidot attiecības ar saviem darbabiedriem, izglītojamiem, vecākiem u.c. cilvēkiem, kuri iesaistīti pedagoģiskajā procesā, neaizskarot viņu pašcieņas jūtas.