taktiķis
taktiķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | taktiķis | taktiķi |
| Ģen. | taktiķa | taktiķu |
| Dat. | taktiķim | taktiķiem |
| Akuz. | taktiķi | taktiķus |
| Lok. | taktiķī | taktiķos |
taktiķe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | taktiķe | taktiķes |
| Ģen. | taktiķes | taktiķu |
| Dat. | taktiķei | taktiķēm |
| Akuz. | taktiķi | taktiķes |
| Lok. | taktiķē | taktiķēs |
1.Taktikas (1) speciālists; militārs darbinieks, kas izstrādā ar kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu saistītus jautājumus.
2.Cilvēks, kas izstrādā, nosaka taktiku (3).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Svari ir bezkaislīgi taktiķi, prot projicēt, rīkoties ar abstrakto.
- Īsu pirkstu īpašnieki ir stratēģi, bet garu - taktiķi.
- Īsu pirkstu īpašnieki ir stratēģi, bet garu – taktiķi.
- Būdams spožs taktiķis un drosmīgs komandieris, viņš pilnveidoja britu flotes uzbrukuma taktiku.
- Eksistēt, iskolats, piesieti, taktiķis.