tēvocis
tēvocis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tēvocis | tēvoči |
| Ģen. | tēvoča | tēvoču |
| Dat. | tēvocim | tēvočiem |
| Akuz. | tēvoci | tēvočus |
| Lok. | tēvocī | tēvočos |
1.Tēva vai mātes brālis.
2.Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš bija arī Velsas princeses Diānas mīļākā Dodi al Fajeda tēvocis.
- Izrādās, ka 2016.gadā Eislinga nošāvusi savu tēvoci Šeinu Mūru.
- Mūsu karavīriem nevajadzētu mirt par tēvoci Semu," sacīja Lepēns.
- Un viņas gaidīja izredzes reiz sadalīt četrās daļās tēvoča kolosālo bagātību.
- ◆ Vjetnamas “ Tēvocis Ho” iet uz mērķi pāri līķiem.