tā1
tā apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Norāda uz zināmu, noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, norises veidu, stāvokļa pazīmi.
1.1.Norāda uz darbības veikšanas, norises veida līdzību ar citu darbības veikšanas, norises veidu; arī tamlīdzīgi; līdzīgi.
2.Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu stāvokļa pazīmi, kvalitāti, apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kādā (kāds) atradās, nokļūst, kādā (kas) atrodas, izveidojas.
2.1.Norāda uz stāvokļa pazīmi, kvalitāti, darbības, norises apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kas tūlīt tiks minēti.
2.2.Norāda uz darbības, norises, stāvokļa veidu un sekām, arī rezultātu.
3.Norāda uz ko iepriekš vai turpmāk runātu, rakstītu, domātu.
4.Norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika momenta) aptuvenību; apmēram, aptuveni.
4.1.Norāda uz (kā) nenoteiktību.
5.Norāda uz darbības, norises, pazīmes intensitātes augstu pakāpi.
6.Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības; tāpat 1.
7.Virsteikumā norāda uz darbības, norises veidu, arī uz veidu un nolūku, uz veidu un sekām, uz stāvokli, apstākļiem, ko konkretizē apstākļa palīgteikums.
8.Virsteikumā norāda uz laika momentu, laikposmu, kas saistīts ar palīgteikumā minētās darbības, norises, stāvokļa laika momentu, laikposmu.
9.Virsteikumā norāda uz darbības, norises, stāvokļa cēloni, ko konkretizē palīgteikums; tāpēc.
Stabili vārdu savienojumi(Par) ko tad tā?; kāpēc tad tā? Kā tad tā, arī kā tā? Ne šā, ne tā. Šā (un) tā.
- (Par) ko tad tā?; kāpēc tad tā? — saka, izbrīnā, pārsteigumā jautājot par (darbības, norises) cēloni vai nolūku
- Kā tad tā, arī kā tā? — saka brīnoties, pārsteigumā
- Ne šā, ne tā kolokācija — nekādā veidā, ne ar kādiem līdzekļiem
- Šā (un) tā kolokācija — 1. Ne tā, kā ir vajadzīgs, vēlams; arī pavirši; kaut kā2. Tā, kā ir iespējams, tā, kā var; kaut kā3. Dažādi; visādi
- Šā vai tā, retāk tā vai šā kolokācija — 1. Vienalga, kā2. Tik un tā
- Tā nekas kolokācija — saka par ko samērā labu, pieņemamu
- Tā tad novecojis, kolokācija — tātad
- Tā un tā kolokācija — lieto, lai norādītu uz ko (parasti runā) tieši nenosauktu, kas izriet no konteksta vai situācijas
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai viņiem tā ir pirmā valoda, otrā valoda vai svešvaloda?
- Tā rīkojoties, mēs bērniem vairāk kaitējam nekā darām labu.”
- Salīdzinot ar citām sistēmām, tā ir atkarīga no ekstralingvistiskās realitātes.
- Tās pamatideja: valoda tiek apgūta neapzināti, izjūtot tās pareizību.
- Mācību materiāli tika veidoti tā, lai tiktu attīstītas dažādas kompetences.