svinīgums
svinīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svinīgums | svinīgumi |
| Ģen. | svinīguma | svinīgumu |
| Dat. | svinīgumam | svinīgumiem |
| Akuz. | svinīgumu | svinīgumus |
| Lok. | svinīgumā | svinīgumos |
1.Vispārināta īpašība → svinīgs1, šīs īpašības konkrētā izpausme.
2.Vispārināta īpašība → svinīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vakarā gājiens, kā vienmēr, bija svinīguma un prieka pilns.
- Īpaši piedomāts pie matu sakārtojuma, kas apliecina pasākuma svinīgumu.
- Tie apvieno sevī saliekamo krēslu labās īpašības, nezaudējot svinīgumu.
- Pat govis atmeta savu rāmo svinīgumu un metās neveikli lēkšot tai apkārt.
- Tādā veidā blūzītei piešķirsi svinīgumu un saujiņu koķetas pareizības.