sveicināties
sveicināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sveicinos | sveicināmies | sveicinājos | sveicinājāmies | sveicināšos | sveicināsimies |
| 2. pers. | sveicinies | sveicināties | sveicinājies | sveicinājāties | sveicināsies | sveicināsieties, sveicināsities |
| 3. pers. | sveicinās | sveicinājās | sveicināsies | |||
Pavēles izteiksme: sveicinies (vsk. 2. pers.), sveicinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sveicinoties (tag.), sveicināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sveicinātos
Vajadzības izteiksme: jāsveicinās
Sveicināt1 vienam otru, citam citu; sasveicināties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēs sveicinājāmies, viņš šķita draudzīgs," stāsta kāds no kaimiņiem.
- Pēc šīs sarunas Lī rītos sveicinoties klanījās mazā pelmeņa priekšā vēl zemāk.
- Piemēram, biežāk mazgāt rokas, nedrīkst sveicinoties paspiest roku utt.
- Bet tas jau nenozīmē, ka es ar viņiem nevaru sveicināties.
- „Tādu, kas sveicinoties nedod roku, gluži nav.