sveicināt1
sveicināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sveicinu | sveicinām | sveicināju | sveicinājām | sveicināšu | sveicināsim |
| 2. pers. | sveicini | sveicināt | sveicināji | sveicinājāt | sveicināsi | sveicināsiet, sveicināsit |
| 3. pers. | sveicina | sveicināja | sveicinās | |||
Pavēles izteiksme: sveicini (vsk. 2. pers.), sveiciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sveicinot (tag.), sveicināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sveicinātu
Vajadzības izteiksme: jāsveicina
1.Sastopoties vai šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. (pret kādu) ar vispārpieņemtu vārdu, vārdu savienojumu, žestu.
1.1.intransitīvs
2.Sūtīt (kādam) sveicienu (2) ar cita starpniecību; nodot (kādam) sveicienu no cita.
Stabili vārdu savienojumiLikt sveicināt.
- Likt sveicināt sarunvaloda — sūtīt sveicienus ar kāda starpniecību
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sveicināti visi, mūsu mīļie, sirsnīgie un uzcītīgie dienasgrāmatas lasītāji!
- Klubā sastaptie paziņas meiteni sveicināja, uzrunājot viņu par Zatlereni. „
- Kad biju vienkāršs students Rīgā, cilvēki uz ielas mani sveicināja.
- Tāpēc vietējie ir tīri pārsteigti mūs redzot, bērni skrien sveicināt.
- Nodomāju: viņš ir idiots, kāpēc viņš ar mani nesveicinās?